Šā gada otrajā pusē Baltijas valstu un Polijas atjaunīgās enerģētikas tirgū redzama nepārprotama atdzīvošanās, saka ieguldījumu sabiedrības “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI), kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 8,5 % ienesīgumu gadā, pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius). Pēc dažiem klusākiem gadiem reģionā atgriežas ārvalstu investori, meklējot gan jau strādājošus, gan izstrādes stadijā esošus zaļās enerģētikas projektus.
Pēc eksperta teiktā, šo atgūšanos nosaka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, balansēšanas tirgus stabilizēšanās, kā arī ievērojamais pieprasījuma pieaugumu pēc zaļās enerģijas mākslīgā intelekta un datu centru attīstības dēļ globālā mērogā.
“2024. gada beigās veiksmīgi pārdevām savu pirmo saules parku portfeli Polijā – 65,5 MW jaudas projektu iegādājās Lielbritānijas kapitāla tirgus dalībnieks. Vairāki starptautiskie ieguldītāji ir izrādījuši interesi iegādāties visu mūsu portfeli Polijā, Lietuvā un Latvijā, jo šo reģionu viņi uzlūko kā paplašināšanās potenciālu.
Cenšamies savus attīstāmos projektus pārdot par vislielāko cenu, tāpēc vērtēsim, kurš pārdošanas veids ir visefektīvākais – pārdot visu portfeli kopā vai pa daļām. Tomēr ieguldītāju izrādītā interese ir nepārprotams signāls, ka mūsu reģions atkal kļūst pievilcīgs,” saka AEI pārvadītājs Mants Auruškevičs.
Interesē projekti dažādās attīstības stadijās
“Lords LB Asset Management” pārvaldītā AEI piecu gadu laikā ir izveidojusi vienu no lielākajām atjaunīgās enerģētikas platformām reģionā. Pašlaik Lietuvā strādājošie vēja parki un saules parki Polijā veido 280 MW, bet līdz gada beigām, kad tiks pabeigti atlikušie Polijas projekti, portfelis palielināsies vēl par 69 MW. Pašlaik strādājošie parki gada laikā ģenerē vairāk nekā 7,5 milj. eiro EBITDA.
“Būvējam 200 MW jaunu jaudu: 88 MW saules parkus Polijā, kas sāks darboties šā gada beigās un 2026. gada pavasarī, kā arī 112 MW vēja parku Latvijā,” stāsta AEI pārvadītājs.
Ieguldījumu sabiedrības termiņa beigas ir 2028. gada februāris, un tā ir uzsākusi pārdošanas pēdējo posmu, kad pārvaldāmajiem projektiem tiek meklēti pircēji.
Kopējais AEI ieguldījumu portfelis sasniedz 1,8 GW, tā vērtība ir 165,1 milj. eiro. Saskaņā ar ieguldījumu stratēģiju ne visi portfeļa projekti tiks attīstīti līdz ekspluatācijai, daļu no tiem plānots pārdot pēc būvatļaujas saņemšanas vai agrīnā būvniecības posmā.
Sabiedrības, kas Baltijas valstīs privātajiem un institūciju ieguldītājiem piedāvā 13 mēnešu obligācijas ar fiksētu 8,5 % atdevi, struktūra balstās sabalansēta kapitāla modelī – vairāk nekā pusi kapitāla struktūras ieguldījumu sabiedrības līmenī veido pašu kapitāls, pārējā daļa – obligāciju forma.
“Pārdošanas ieņēmumi vispirms tiks izmantoti obligāciju dzēšanai, visu savu portfeli cenšamies realizēt līdz 2027. gada beigām. Piecu gadu laikā ir izdevies sabalansēt tehnoloģisko, ģeogrāfisko un attīstības kārtu diversifikāciju, kas ļauj mums elastīgi reaģēt uz tirgus apstākļiem un maksimāli izmantot interesi par mūsu reģionu,” apgalvo M. Auruškevičs.
Ieguldītājus piesaista stabilitāte un pieprasījums
Pēc eksperta teiktā, ārvalstu ieguldītāju interese pēc pieticīgāka perioda, ko daļēji noteica ģeopolitiskā situācija, pēdējā pusgadā mūsu reģionā atgriezusies dažādu iemeslu kopuma dēļ. Enerģijas patēriņa būtiskas izmaiņas pasaulē ir sakritušas ar mūsu reģiona infrastruktūras uzticamības pieaugumu.
Šā gada sākumā Baltijas valstis pilnīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu. Pēc eksperta domām šis solis samazināja atkarību no ārējiem enerģijas avotiem un būtiski stiprināja reģiona enerģētisko drošību. Tajā pašā laikā vienotais Baltijas balansēšanas jaudas tirgus uzņem apgriezienus, un vietējie operatori ir pieslēgušies Eiropas balansēšanas platformām.
“Tas viss nozīmē, ka tirgus dalībnieki jau var prognozēt balansēšanas izmaksas, efektīvāk pārvaldīt riskus un plānot ilgtermiņa atdevi. Šodien mums ir skaidri definēts tirgus, kurā atjaunīgās enerģētikas projekti kļūst par arvien drošāku ieguldījumu,” apgalvo M. Auruškevičs.
Mākslīgā intelekta revolūcija kļūst par vēl svarīgāku tirgus katalizatoru, kas būtiski maina enerģijas patēriņu, saka AEI pārvadītājs.
“Datu centru bums, kas šobrīd visizteiktāk vērojams ASV un Skandināvijā, jau ir jūtams arī Centrāleiropā un Austrumeiropā, īpaši Polijā. Šeit datu centru apkalpošanai enerģijas sāk pietrūkt tīklu jaudu dēļ.
Pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas ir viens no iemesliem, kāpēc reģionā ir atgriezies starptautiskais kapitāls. Pieaugošā interese ne tikai par stabili strādājošiem vēja un saules parkiem, bet arī par projektiem agrīnā stadijā liecina, ka tirgū ir izveidojies uzticības pamats,” apgalvo M. Auruškevičs.
Baltijas valstis un Polija šodien – nobriedis tirgus, kas investoriem ir saprotams un pārredzams. Pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas, skaidra regulējošā vide un lieli infrastruktūras projekti rada apstākļus gan ilgtermiņa ieguldījumiem, gan veiksmīgai projektu īstenošanai.
—
SVARĪGS BRĪDINĀJUMS:
Šis paziņojums nav paredzēts izplatīšanai ziņu aģentūrām Amerikas Savienotajās Valstīs vai izplatīšanai Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Japānā vai Austrālijā, vai citās vietās, kur šāda izplatīšana nav atbilstoša.
Atsevišķās jurisdikcijās likumi var ierobežot tiesības izplatīt šo paziņojumu un citu ar vērtspapīriem saistītu informāciju. Personām, pie kurām nonāk šis paziņojums vai attiecīgi cita informācija, ir jāiepazīstas ar šādiem ierobežojumiem, tie jāievēro.
Šis paziņojums nav uzskatāms par piedāvājumu vai aicinājumu iegādāties Sabiedrības vērtspapīrus un nekādā veidā nav saistīts ar šādu piedāvājumu vai aicinājumu. Prospekts ir vienīgais juridiski saistošais dokuments, kas satur informāciju par Sabiedrību, Obligācijām, to piedāvājumu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī par iekļaušanu regulētā tirgū. Prospekts ir pieejams Sabiedrības tīmekļvietnē https://lordslb.lt/aei_bonds_2025_retail, kā arī www.nasdaqbaltic.com un www.crib.lt.
Prospekta apstiprinājums nebūtu jāuzskata par tirdzniecības regulētā tirgū sarakstā iekļaujamo Obligāciju kvalitātes apstiprinājumu. Potenciālajiem ieguldītājiem pirms lēmuma pieņemšanas par ieguldīšanu ieteicams izlasīt Prospektu, lai viņi izprastu visu ar lēmumu ieguldīt Obligācijās saistīto iespējamo risku un atdevi. Turklāt šajā paziņojumā minētie vērtspapīri nav un netiks reģistrēti saskaņā ar ASV 1933. gada Vērtspapīru likumu, ieskaitot attiecīgos likuma grozījumus, un tos nedrīkst piedāvāt vai pārdot Amerikas Savienotajās Valstīs vai Amerikas Savienoto Valstu personām, ja šādi vērtspapīri nebūs reģistrēti saskaņā ar minēto Vērtspapīru likumu vai netiks piešķirta atļauja izņēmuma kārtā neievērot šajā Vērtspapīru likumā paredzētās reģistrēšanas prasības. Netiks īstenots nekāds publisks vērtspapīru piedāvājums Amerikas Savienotajās Valstīs.
„BNS Spaudos centre“ skelbiami įvairių organizacijų pranešimai žiniasklaidai. Už pranešimų turinį atsako juos paskelbę asmenys bei jų atstovaujamos organizacijos.
