Lai gan arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam un pārtikas kvalitātei, daži sabalansēta uztura aspekti joprojām netiek ņemti vērā. Nesen veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā tika atklāts, ka pārliecinošs vairākums – pat 96 % – savā uzturā nelieto mediķu ieteikto trekno zivju daudzumu, lai nodrošinātu dabisku un pietiekamu Omega-3 taukskābju uzņemšanu.
“Omega-3 taukskābes ir ļoti svarīgas vispārējās veselības uzturēšanai un sirds, smadzeņu, redzes un citu svarīgu sistēmu pareizas darbības nodrošināšanai. Ilgstošs deficīts var vājināt imūnsistēmu, pasliktināt kognitīvās funkcijas un palielināt slodzi uz sirds un asinsvadu sistēmu. Tā kā cilvēka organisms pats nespēj saražot Omega-3 taukskābes, vienīgais veids, kā tās iegūt, ir sabalansēts uzturs vai augstas kvalitātes uztura bagātinātāji,” uzsver Latvijas ārste Gundega Skruze-Janava.
Aptaujas rezultāti uzrāda satraucošu ainu
Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, lai uzturētu pietiekamu Omega-3 līmeni, pieaugušajiem vajadzētu ēst vismaz divas porcijas (100–150 gramu) treknu zivju nedēļā. Tomēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šo mērķi nesasniedz.
Pēc “Möller” pasūtījuma veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai 4 % Latvijas iedzīvotāju uzturā lieto pietiekami daudz trekno zivju – tas nozīmē, ka viņi tās iekļauj savā ēdienkartē divas līdz trīs reizes nedēļā. Divdesmit divi procenti ēd treknas zivis reizi nedēļā, 44 % – vienu līdz trīs reizes mēnesī, bet gandrīz trešdaļa (30 %) atzīst, ka treknas zivis ēd retāk nekā reizi mēnesī vai vispār neēd.
“Treknas zivis, piemēram, lasis, sardīnes, skumbrija un siļķe, ir dabiski Omega-3 taukskābju avoti. Daudzi Omega-3 saista galvenokārt ar sirds veselību, taču to ieguvumi sniedzas daudz tālāk. Papildus sirds un asinsvadu sistēmas atbalstam Omega-3 ne tikai stiprina imunitāti, bet arī veicina kaulu un muskuļu veselību, baro ādu un tīkleni, kā arī palīdz regulēt holesterīna līmeni. Jaunākie pētījumi arī liecina, ka pietiekams Omega-3 līmenis var veicināt ilgmūžību un pat uzlabot garastāvokli,” skaidro Gundega Skruze-Janava.
Vai treknas zivis ir luksusa produkts?
Aptaujā tika noskaidrots, ka vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes patērē pietiekamu treknu zivju daudzumu – 6 % vīriešu tās ēd divas līdz trīs reizes nedēļā vai biežāk salīdzinājumā ar 3 % sieviešu. Vislielākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ievēro ieteicamo daudzumu, ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem – aptuveni 6 %.
Svarīga nozīme ir arī izglītības līmenim: 28 % respondentu ar augstāko izglītību un pat 55 % to respondentu, kuriem ir tikai pamatizglītība, norādīja, ka viņi ēd treknas zivis tikai dažas reizes gadā vai nekad. Pēc nodarbinātības viszemākie patēriņa rādītāji ir bezdarbnieku (52%) un studentu (45 %) vidū. Interesanti, ka studenti ir arī viena no biežākajām patērētāju grupām – 8 % no viņiem ievēro ieteicamo dienas daudzumu. Kopumā pirmajā vietā ir uzņēmumu vadītāji un menedžeri, no kuriem gandrīz katrs desmitais (9 %) ēd treknas zivis divas līdz trīs reizes nedēļā.
Trekno zivju patēriņš ir saistīts arī ar ienākumiem. Respondentu vidū, kuri pelna mazāk nekā 550 EUR mēnesī, tikai 3 % aptaujāto ēd pietiekami daudz treknu zivju, bet katrs ceturtais respondents tās ēd reti vai nekad. Turpretī to cilvēku vidū, kuri ik mēnesi pelna vairāk nekā 1500 EUR, to cilvēku īpatsvars, kuri nekad neēd treknas zivis, ir samazinājies uz pusi – līdz vienam no pieciem, savukārt, 8 % iedzīvotāju ievēro ieteicamo daudzumu.
“Tas varētu liecināt, ka treknas zivis Latvijā tiek uzskatītas par sava veida greznību, reālu vai šķietamu, vai vienkārši par produktu, kas daudziem cilvēkiem ir pārāk dārgs, lai to regulāri atļautos,” norāda Gundega Skruze-Janava.
Omega-3 alternatīvas
Ārste norāda, ka tiem, kuru budžets neļauj bieži lietot treknas zivis, ir citi veidi, kā iegūt pietiekamu Omega-3 daudzumu.
“Treknas zivis nebūt nenozīmē tikai lasi – lielisks avots ir arī tādas cenas ziņā pieejamākas zivis kā siļķe, menca vai sardīnes. Omega-3 taukskābes ir arī linu, ķirbju un čia sēklās, valriekstos un jūras aļģēs. Šie labvēlīgie tauki ir atrodami arī linsēklu, rapšu, kaņepju un sojas pupiņu eļļā, kā arī dažos lapu dārzeņos, piemēram, spinātos, skābenēs un nātrēs,” viņa uzskaita.
Vēl viens drošs Omega-3 avots ir zivju eļļas uztura bagātinātāji. Ārste iesaka izvēlēties tikai augstas kvalitātes produktus, ideālā gadījumā ražotus no savvaļā nozvejotām zivīm. Gundega Skruze-Janava iesaka lietot zivju eļļas uztura bagātinātājus ne tikai sezonāli aukstajos mēnešos, bet gan pastāvīgi, jo tikai nepārtraukta lietošana var uzturēt pietiekamu Omega-3 līmeni organismā.
“Mūsu veselība nav sezonāla, tāpēc mums par to jārūpējas pastāvīgi, nevis laiku pa laikam vai atkarībā no gadalaika,” uzsver Gundega Skruze-Janava.
Tomēr Gundega Skruze-Janava brīdina, ka ikvienam, kurš lieto asins šķidrinātājus, statīnus, antihipertensīvus vai imūnsupresantus, pirms uztura bagātinātāju lietošanas vajadzētu konsultēties ar ārstu, jo pārāk liels zivju eļļas daudzums var izraisīt blakusparādības un kaitēt veselībai.
Aptauja tika veikta 2025. gada maijā sadarbībā ar tirgus pētījumu aģentūru AS “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
„BNS Spaudos centre“ skelbiami įvairių organizacijų pranešimai žiniasklaidai. Už pranešimų turinį atsako juos paskelbę asmenys bei jų atstovaujamos organizacijos.
